Vai veiksmi var nopelnīt?

Nupat beidzās Olimpiskās spēles, kur Latvijai pirmoreiz nepaveicās izcīnīt nevienu medaļu. Funkcionāri taisīs darba grupas cēloņu meklēšanai, sportisti un treneri dziedēs rētas, kals plānus un gaidīs jaunas iespējas. Vairumam šķiet, ka kaut kas noteikti bija jādara citādi, un gribas laiku pagriezt atpakaļ uz brīdi pirms sacensībām. Mums šobrīd ir tāds brīdis pirms divgades nozīmīgākajām sacīkstēm, kad ir iespēja veikt vēl pēdējos sagatavošanās pasākumus. Pieredzējušiem šahistiem jau skaidrs, ka Kaīsa apbalvos tos, kas ar regulāru darbu un attieksmi visvairāk pelnījuši veiksmi un augstāko rezultātu. Vienā nedēļā sasmelt vairs lielas gudrības nevar, tāpēc pēdējās dienās tā parasti jau ir noskaņošanās, kādi māņticības rituāli (jā, jā, šahisti ir diezgan māņticīgi!), fiziskās formas uzlabošana, ne tik daudz galvas piedzīšana ar milzu informācijas apjomu.

Interesanti, ka kopumā kungu un dāmu gatavošanās ļoti atšķiras. Kamēr puiši, apbruņojušies jaudīgiem datoriem, meklē jaunas fineses sarežģītos teorijas labirintos, meitenes atsvaidzina vispārējo šaha izpratni, sakārto smadzenes un cenšas savest kārtībā savu pamatrepertuāru.

Puišiem, šķiet, treneris ir kā viens no datordzinējiem, kas rēķina, atrod un piedāvā precīzus variantus, kamēr meitenēm viņš drīzāk ir kā paraboliskā antena, kas mēģina uztvert komandas frekvences un palīdz noskaņot īstajam cīņas vilnim.

Mūsu vīriešu komandu veido profesionāļi, kam šahs ir maizes darbs, un arī olimpiāde vairumam ir viens no daudzajiem gadā nospēlētajiem turnīriem. Prakses ir daudz un drīzāk trūkst atelpas brīžu. Meitenēm citādi - ar šahu ikdienā strādā tikai Laura, pārējai komandai jāsteidz apdarīt juristes, politiķes, ķīmiķes, mākslinieces pienākumus, lai izbrīvētu laiku sirdslietai šaham. Kad retāk spēlēts, grūti ilgstoši turēt sasprindzinājumu, arī teorētiskā gatavība nav tik spoža. To var kompensēt ar veselīgu apetīti uz šahu, kādu jaunu atklātnes sagatavi pašpārliecībai un stipru komandas garu.

Treniņnometnes ar šahu, kopīgu pusdienu gatavošanu un sarunām Aloiza Kveiņa vadībā nu jau tradicionāli organizējām mūsmājās Bukultos. Aloizs būs mūsu treneris un, cerams, arī stabils psiholoģiskais balsts olimpiādē. Viņa kā trenera īpatnība ir nevis iebarot visu gatavu ar karotīti – tajā daudz labāks ir maestro Zigurds Lanka-, bet nez kādā veidā panākt, ka meitenes pašas kādu šaha grāmatu izlasa. Un tas jau ir ārkārtīgi liels panākums!

Komandas gars mums vienmēr ir lielisks – esam iztikušas bez sievišķīgām intrigām, spējam sadzīvot, atbalstīt un mierināt. Labi pazīstam cita citu, zinām spēku un vājības, parasti arī nojaušam, kad nevajag uz astes kāpt vai ūsas raustīt. Psiholoģiskā saderība ir svarīga, jo sacensību laikā ir kā jūras ceļojumā – visas vienā laivā, dumpis neder, jāairē sinhroni un jāatbalsta tābrīža vilcējs.

Ko darām tieši šobrīd – brīdi pirms spraigajām cīņām? Meitenes, tikko pabeigušas RTU turnīru, izmanto atelpu un krāj spēkus. Laura risina pozīcijas un pavada laiku ar bērniem. Līdzīga taktika ir Ingūnai, kas priecīga, ka beidzot izdevies nokļūt laukos un paelpot svaigu gaisu. Ilze uzlabo fizisko formu, veselīgāk ēd un šahu arī neliek malā. Es steidzu pabeigt budžeta veidošanu un vakaros aizmiegu ar ducīti šaha uzdevumu. Elīnai šī būs pirmā olimpiāde, un tas redzams īpašā uzcītībā – kopā ar nu jau savu vīru un treneri Normanu Šuci Vācijā izanalizētas RTU turnīra partijas un tiek atstrādātas vidusspēles prasmes. Elīna būs mūsu melnais zirdziņš.

Kopumā Latvijas sieviešu šahā vajadzīga konkurence, jaunas asinis un enerģija. Tāpēc prieks, ka izlases treniņos piedalījās arī Elizabete Limanovska. Viņai vajadzētu drīzumā kļūt par izlases papildinājumu, ja vien neapsīks galvenais talants – uzcītība.

Olimpiāde ir šaha svētki. Tie noteikti būs skaisti valstī, kur šahu ciena un valsts prezidents zina visus šaha izlases dalībnieku vārdus. Ko no tās sagaidām? Saka, ka jāšauj uz zvaigznēm, lai varētu nokļūt līdz Mēnesim. Tomēr, objektīvi vērtējot situāciju, mēs šajā brīdī nešausim uz medaļām, bet strādāsim kopīgam uzdevumam - stipri, sirsnīgi un enerģiski pārstāvēt Latviju. Atceroties likumu, kas nepieviļ: ja būsi izdarījusi visu, kas tavos spēkos, būsi arī veiksmi pelnījusi!

2 Responses

  1. Pozitīvisma pilns rakstiņš! 🙂 Es nezināju par Elīnu – vai tu re kā!

  2. Veiksmi saulainajā Baku! Dāmu šahs ir kaut kas īpašs …. 🙂 Izbaudiet to un atgriežaties ar labi padarīta darba sajūtu!

Leave a comment

Kaļķu ielā 1 – 417, Rīga, LV1050