Trīs uzvaras trīs mačos – īsts komandas darbs

Trīs uzvaras trīs mačos – šādu sākumu olimpiādēs Latvijas izlases izpildījumā es neatceros, varbūt vienīgi slavenajā Manilas olimpiādē 1992.gadā, kad Latvija beigās ieņēma augsto 5.vietu. Mums ir visas iespējas pacīnīties par ceturto uzvaru pēc kārtas, jo šodien pretiniekos ir ielozēta Baltkrievija, kas reitinglistē ir pāris vietas zemāk par mums, taču objektīvi izredzes ir ļoti līdzīgas.

Otrajā kārtā pret Čīli nospēlējām kā vienota komanda – baltie spēja pārliecinoši realizēt sava viena gājiena priekšrocības (uzvaras Igoram un Ņikitam), kamēr melnie (Aleksejs un es) atstrādājām neizšķirtus komandas interesēs. Igors ar savu enerģētiku vispār kā tanks pābrauca pāri savam pretiniekam – dziļas teorētiskās zināšanas atklātnē deva kuriozu skatu kaut kur ap 20.gājienu – Igoram 1h 35 min, kamēr pretiniekam – aptuveni 15! Tīri psiholoģiski pretinieks bija ātri sagrauts. Mans pretinieks mani ķēra uz mājās sagatavotu variantu, kam es nebiju gatavs, taču pie galdiņa visas problēmas veiksmīgi atrisināju. Vien brīdī, kad jau vajadzēja fiksēt neizšķirtu, es redzēju, ka komanda pārliecinoši uzvar, nolēmu uz uzvaru uzspēlēt arī pats, līdz iekūlos nepatikšanās. Beigās tomēr neizšķirts.

Mūsu pretinieks 3.kārtā Zviedrija jau bija ļoti nopietns pretinieks – visi spēlētāji ir vai nu spēcīgi lielmeistari, vai arī gados jauni un talantīgi starptautiskie meistari. Aleksejs ar baltiem spēlēja pret spēcīgo un ļoti talantīgo Grandeliusu, kurš šobrīd ir viens no vadošajiem Skandināvijas lielmeistariem (ja atskaitīsim Karlsenu no Norvēģijas, protams, ar ko Grandeliuss ir kopīgi strādājis). Kā izteicās pats Aleksejs, viņš atklātnē bija piemirsis vienā brīdī nospēlēt a2-a4, ko pats kaut kad iepriekš ir rekomendējis spēlēt šajā līnijā. Beigās diezgan likumsakarīgs neizšķirts. Igoram ar melniem laba uzvara pret Blomkvistu – kā viņš pirms partijas izteicās, ja būs Spāņu atklātne, būs uzvara. Pāris minūtes pēc mača sākuma es pametu acis pa kreisi – Spāņi. Tātad jau 0:1! Lūk, ko dod psiholoģiskā pārliecība!

Vladimirs pie 4.galdiņa neuzminēja ar atklātni – viņš visu iepriekšējo vakaru un vēl no rīta bija vairākas stundas gatavojis ko citu, bet pretinieks bija iznācis vienkārši spēlēt šahu, un izvairīties no mājas sagatavēm. Līdz ar to pēc 14.gājiena laika starpība uz pulksteņa bija satraucoša – pretiniekam 1h 25 min, Vladimiram vien 25 minūtes! Bet viņš ir malacis, ka šajā brīdī ieslēdza citus ātrumus un sāka ātri un pārliecinoši spēlēt, turklāt pretinieku arī apspēlēt! Kritiskais brīdis bija 20.gājienā, kad viņš nospēlēja 20...Lc6. Kā izteicās pats Vladimirs, viņš bija mazliet pārņemts ar ideju turpināt ar Txd3, Td8 un Zd2, ka nepamanīja, ka var nospēlēt 20...b5, kas praktiski melniem dod forsētu uzvaru. Beigās tomēr neizšķirts, kas mūsu komandai bija ļoti noderīgs.

Man bija līdzīgi, kā visiem pārējiem komandas biedriem – neuzminēju atklātni. Ņemot vērā, ka es spēlēju pret pazīstamo zviedru lielmeistaru Tiger Hillarp Persson, kurš ir sarakstījis vairākas grāmatas par, manuprāt, puskorekto Tīģera variantu (nosauktu savā vārdā, un no kura ļoti ir iespaidojušās mūsu sieviešu izlases dalībnieces Dana un Katrīna!), es pirmām kārtām uzskatīju par principiālu lietu viņu apspēlēt viņa kroņa variantā. Līdz ar to visu vakaru (vēl pirms izlozes pa galdiņiem, jo mēs viegli varējām noprognozēt, kurus pretiniekus zviedri izliks) es nosēdēju, atrodot labāko turpinājumu, un gribēju savam pretiniekam pierādīt, ka šis variants nopietnā līmenī nav spēlējams. Papildus man vajadzēja sagatavot arī Sicīliešu aizsardzību, kur es sagatavoju pārsteigumu, bet te partijā – Ufimceva variants. Kaut ko tādu varēja arī sagaidīt – iespējams, komanda bija devusi manam pretiniekam norādi izvairīties no sava varianta, jo olimpiādē gatavošanās notiek daudz augstākā līmenī, nekā parastos turnīros, un pretinieka izsišanas no sagataves ir svarīga. Bet tieši Ufimceva variantu es nebiju apskatījies – visu sagatavot nav iespējams. Līdz ar to atklātnē nospēlēju pēc atmiņas, neko nedabūju, un objektīvi pozīcija bija pilnīgi līdzīga. Kritiskais brīdis partijā bija ap 25.gājienu, kad es aizgāju uz 25.Td6+ un Te6 manevru. Es biju pilnīgi pārliecināts, ka spēlēju uz uzvaru, kaut ar neliela riska piegaršu, jo neizbēgami ielaužos pa 7.horizontāli. Es par zemu novērtēju 28...Lf3 un 29...h5, kad pēkšņi izrādījās, ka man ir jāglābjas! Sapratis, ka nav vairs labi, es nolēmu vismaz aktivizēt savu karali, un 33.gājienā pieļāvu rupju kļūdu ar Ld5. Es ideju ar g5+ redzēju, taču tā saistīto un tūlītējo f5-f4 – nē! Taču to nepamanīja arī mans pretinieks, un beigu beigās man izdevās atrast etīdes veida neizšķirtu pēc melno pēdējās kļūdas 39...Lxf3. Pēc tam es domāju, ka galotne ir neizšķirta. 42.Tg7 gan ir maza neprecizitāte, kas tomēr nezaudē – ar 42.Td3 es uzreiz panāktu to pašu neizšķirta ideju, kas bija partijā. Es paskatījos Chessbomb galvenos variantus un varu pie sevis pasmaidīt – dators rāda baltiem absolūti zaudētu ar -3, un tomēr dažreiz cilvēka prāts par dzelzs kastēm saprot vairāk. 🙂

Pagaidām viss aizrit baigā tempā – nav pat tādu īstu brīžu, kad atpūsties pāris stundas. Mans ikdienas ritms izskatās šādi – pieceļos 9 no rīta, aizeju uz brokastīm, lēnā garā brokastoju līdz 10. Tad parādās izloze pa galdiņiem, dodos gatavoties vismaz 2 stundas. Pusvienos ejam pusdienās, pusdivos ģērbjamies un braucam uz partiju, jo uz spēļu zāli mūs ved ļoti laicīgi, joprojām ar policijas eskortu. Trijos sākas partija, atpakaļ viesnīcā esam labākajā gadījumā 8 vakarā. Vakariņas līdz 9 vai pusdesmitiem, tad komandas sapulces un pirmās sagataves. 12 eju gulēt, un 9 no rīta ceļos augšā – un tā jau vairākas dienas pēc kārtas.

Turiet šodien īkšķus!

No Comments Yet.

Leave a comment

Kaļķu ielā 1 – 417, Rīga, LV1050